Organisko mēslošanas līdzekļu enciklopēdija

Organisko mēslojumu sauc par saimniecībām / kūtsmēsliem. Tas piegādā augsnei lielu daudzumu minerālvielu, organisko vielu un mikroorganismu. Tie palielina humusa veidošanos augsnē, veicina mikrobu darbību un palielina augsnes auglību.

Organiskais mēslojums ietver

Kūtsmēsli ir galvenais mēslojums lielākajai daļai dārza dārzeņu. Tieša barošana ar kūtsmēsliem nav piemērota visiem augiem. Kūtsmēsli ir mēslojums, kas, uzklāts augsnē, lēni sadalās un augi var patērēt barības vielas vairākus gadus.
Kūtsmēsli satur 75% ūdens, 15% organisko vielu, 0,5% slāpekļa, 0,1–0,2 fosfora, 0,3–0,6 kālija.
Lauksaimnieku kūtsmēsli pozitīvi ietekmē augsnes fiziskās pamatīpašības. Vieglas augsnes palielina konsistenci un spēju uzturēt laistīšanu. Smagākas un blīvākas augsnes atslābina un palielina caurlaidību.

Kūtsmēslu veidi

Zirgu mēsli ir viens no labākajiem. Svaigi kūtsmēsli ir piemēroti augsnes sildīšanai dārzeņu dārzā un siltumnīcās. Nobrieduši zirgu kūtsmēsli ir piemēroti visu veidu augsnēm, kuras tās vēdina un silda.
Aitu mēsli ir barības vielām bagātāki nekā zirgu mēsli. Tas ir piemērots arī augsnes sasilšanai, bet agrāk zaudē siltumspēju.
Govju mēsli ir stāvāki, ūdeņaināki. Zirgu un govju mēslus bieži sajauc. Piemērots rudens mēslošanai.
Cūku mēsli ir auksti. Pirms lietošanas ieteicams to kompostēt.
Trušu kūtsmēslos un mājputnu mēslos ir daudz nepieciešamo barības vielu. Bagātākās barības vielas ir baložu izkārnījumos. Mājputnu mēslus vislabāk atstāt rūgt 2-3 nedēļas un atšķaidīt kā barojošu mērci.

Cita veida organiskie mēslošanas līdzekļi

Pelni - radīti, dedzinot malku. Tas satur 5-15% fosforskābes, 8-10% kālija, 25-40% kalcija un nelielu daudzumu magnija un sēra savienojumu. Pelni ir apmēram 2 kg uz 10 m2. Mēslot augsni ar pelniem rudenī vai ziemā, ne vēlāk kā dažas nedēļas pirms sēšanas. Pelni nesatur slāpekli; uzklājot pelnus, jāpievieno slāpekli saturoši mēslošanas līdzekļi.
Ogļu pelni satur daudz mazāk barības vielu nekā koksnes pelni. Tas satur augstāku sēra līmeni. Kompostam varat pievienot pelnus.
Melnais ogleklis - to var kompostēt vai mēslot. Tas satur ļoti maz barības vielu. Tā melnā krāsa palielina augsnes siltumu.
Šķidrie kūtsmēsli - izmanto kā slāpekļa -kālija mēslojumu. Satur stimulējošus līdzekļus, kas labvēlīgi ietekmē augu augšanu. Šķidros kūtsmēslus izmanto augsnes mēslošanai rudenī un ziemā. Augsne nedrīkst būt sasalusi un aizsērējusi. Ja augus vēlaties apaugļot ar kūtsmēsliem augšanas sezonā, atšķaidiet to vairāk.
Kūdra - pozitīvi ietekmē smagu un smilšainu augsņu īpašības. Kūdra arī palielina augsnes siltumu. Atbalsta laistīšanu un barības vielas smilšainās augsnēs. Smagas augsnes tiek ventilētas. To galvenokārt izmanto kā uztura mēslojumu:
- uzlabo augsni siltumnīcā.
- piemērots stādīšanai.

Zaļie kūtsmēsli ir adekvāts meža kūtsmēslu aizstājējs. Vicky (pākšaugi un āboliņš) ir piemēroti kā zaļais mēslojums. Šiem augiem ir bagāta sakņu sistēma, kas atstāj augsnē humusam bagātus kanālus.Gaiss un ūdens caur šiem kanāliem var viegli iekļūt augsnē. Augu barības vielas ir pieejamas augsnes augšpusē dārzeņu audzēšanai.
Zaļmēslus sēj no jūlija līdz vasaras beigām. Pēc zaļās mēslošanas mēs varam veiksmīgi audzēt brokoļus un sakņu dārzeņus.
Smagākām un mitrākām augsnēm pupiņas ieteicams stādīt kā zaļo mēslojumu. Pēc agro kartupeļu un citu agrīno dārzeņu novākšanas sējiet zaļos mēslus.

Organiskais mēslojums un komposts

Dārzā nedrīkst trūkt komposta. To neaizstāj mēslojums, kūtsmēsli vai kūdra. Komposts piegādā augsnei ne tikai barības vielas, bet arī augsnes mikroorganismus un, tikpat svarīgu, būtiskāko vielu - humusu.
Kompostēšanai ir vajadzīgas dažādas augu atliekas un atkritumi. Tos vajadzētu sajaukt ar augsnes virskārtu proporcijā 5: 1. Šo procesu sauc par humifikāciju (augsnes virskārtā ir daudz mikroorganismu, kas veicina sadalīšanos).
Pamatmateriālu kompostēšanai iegūst pakāpeniski augu augšanas sezonā. Mēs pievienojam dārzeņu, augu atliekas, zāles spraudeņus, nezāles bez saknēm, savāktas lapas. Protams, kompostu nedrīkst pievienot slimiem augiem, sapelējušiem augiem, pārgatavojušiem augiem un dārzeņiem, kas jau ir izveidojuši sēklas. Kompostam labāk pievienot kūtsmēslus vai kūdru. Tas saglabās komposta mitrumu.
Kompostam pievienojot maltu kaļķakmeni, tiek samazināta mikrobu augšana. 1 m3 komposta nepieciešams apmēram 10 kg maltu kaļķakmens.
Nogatavināšanas laikā komposta temperatūra nedrīkst pārsniegt 65 C. Ja temperatūra paaugstinās, komposts jāatšķaida ar ūdeni. Optimālā temperatūra komposta nogatavināšanai ir 35-40 C. Lielākā daļa humusa tiek ražota tādā pašā temperatūrā. Sausā laikā piepildiet kompostu ar ūdeni vai kūtsmēsliem. Tā virsma vienmēr jāpārklāj ar nopļautu zāli, lai komposts neizžūtu.
Kompostam var pievienot komposta nogatavināšanas paātrinātājus. Ir arī vērts to piegādāt ar barības vielām mēslošanas līdzekļu - superfosfātu veidā. Nav nepieciešams ietaupīt barības vielu devu, izmantojiet 5-8 kg.